Jauni enerģijas avoti, kas ir būtiska alternatīva tradicionālajam fosilajam kurināmajam, virza enerģētikas ainavas pārstrukturēšanu, izmantojot tehnoloģiskus jauninājumus. Tālāk ir izklāstīta pašlaik dominējošo jauno enerģijas avotu klasifikācija un pielietojuma raksturlielumi:
Saules enerģija
Fotoelementu (PV) tehnoloģija pārveido gaismas enerģiju elektroenerģijā, izmantojot saules paneļus, tādējādi kļūstot par galveno iespēju sadalītās enerģijas sistēmās. Sākot no jumta iekārtām un beidzot ar lielām-saules enerģijas fermām, saules enerģija ieņem centrālo vietu jaunajā enerģētikas sektorā, izmantojot tādas priekšrocības kā plaši izplatīta resursu pieejamība un augsta ilgtspējība. Termiskās izmantošanas tehnoloģijas,-piemēram, saules ūdens sildītāji-, arī demonstrē daudzsološas komerciālas perspektīvas.
Vēja enerģija
Vēja turbīnas ražo tīru elektroenerģiju, izmantojot vēja enerģiju; gan sauszemes, gan jūras vēja enerģijas nozarēm ir savas atšķirīgas priekšrocības. Vēja parku vietas parasti ir prioritāras reģionos, kas ir bagāti ar vēja resursiem, piemēram, piekrastes zonās, sausos līdzenumos (Gobi reģioni) un augstkalnu plato{1}}. Pēdējos gados, pateicoties tehnoloģiju attīstībai, vēja enerģija ir kļuvusi par vienu no izmaksu ziņā viskonkurētspējīgākajiem jaunajiem enerģijas avotiem, ņemot vērā izmaksas par kilovatstundu{4}.
Hidroenerģija
Papildus tradicionālajai hidroelektrostacijai pašlaik dažādās attīstības stadijās ir jaunas hidro-enerģijas tehnoloģijas-, piemēram, plūdmaiņu un viļņu enerģija-. Lai gan tradicionālā hidroenerģijas tehnoloģija ir ļoti nobriedusi, tās izvēršanu ierobežo īpaši ģeogrāfiskie apstākļi. Paisuma un bēguma spēkstacijas ražo elektroenerģiju, izmantojot plūdmaiņas un bēgumus, savukārt viļņu enerģijas ierīces uztver okeāna viļņu kinētisko enerģiju, piedāvājot jaunas tīras enerģijas alternatīvas piekrastes reģioniem.
Biomasas enerģija
Biomasas resursu,{0}}piemēram, kultūraugu atlieku un mežsaimniecības atkritumu-pārveidošana enerģētikā veicina ilgtspējīgu oglekļa ciklu. Tādi tehnoloģiskie ceļi kā biogāzes ražošana un tieša biomasas sadedzināšana elektroenerģijas ražošanai ne tikai risina atkritumu apglabāšanas problēmas, bet arī ražo tīru enerģiju, kam ir galvenā loma enerģētikas pārejā lauku apvidos.
Ģeotermālā enerģija
Ģeotermālās spēkstacijas izmanto pazemes siltumenerģiju, lai darbinātu tvaika turbīnas elektroenerģijas ražošanai, savukārt zemes -siltumsūkņu sistēmas tiek izmantotas tieši ēku apkurei un dzesēšanai. Šīs tehnoloģijas ir īpaši labi-piemērotas ģeoloģiski aktīviem reģioniem; tiem ir raksturīgs stabils piedāvājums un minimāla ietekme uz vidi, lai gan parasti tie rada lielas sākotnējās izpētes un izstrādes izmaksas.
Okeāna enerģija
Papildus plūdmaiņu un viļņu enerģijai citas jūras enerģijas tehnoloģijas,{0}}piemēram, okeāna siltumenerģijas pārveidošana (OTEC)-pašlaik atrodas pētniecības un izstrādes fāzē. Lai gan potenciālās okeāna enerģijas rezerves ir milzīgas, tās attīstību pašlaik ierobežo tehniskā sarežģītība un nepieciešamo investīciju apjoms; līdz ar to tā galvenokārt paliek demonstrācijas pielietojuma fāzē, tomēr tai ir ievērojams nākotnes izaugsmes potenciāls.
Kodolenerģija
Atomelektrostacijas ražo enerģiju, izmantojot kontrolētas kodoldalīšanās reakcijas, savukārt turpmākie sasniegumi kodolsintēzes tehnoloģijā var radīt revolucionārus sasniegumus enerģijas ražošanā. Neraugoties uz problēmām, kas saistītas ar radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu, kodolenerģija saglabā stratēģisku vērtību enerģētikas pārejā kā zema-oglekļa bāzes slodzes enerģijas avots. Tomēr nozarē pastāv dažādas definīcijas attiecībā uz to, vai tā ir kvalificējama kā "jaunas enerģijas" veids.
